Koka pārklājumi ir sveķu{0}}pārklājumi, kas tiek uzklāti uz koka izstrādājumu virsmām; izplatītākie veidi ir poliestera un poliuretāna pārklājumi. Tie ir iedalīti kategorijās pēc šķīdinātāja veida (uz ūdens -salīdzinot ar uz eļļas- bāzes), spīduma līmeņa (augsti-spīdīgs, daļēji- matēts vai matēts) un pielietojuma (piemēram, mēbeļu vai grīdas pārklājumi). Viņu vēsture aizsākās akmens laikmetā; dabisko laku izmantoja darbarīku pārklāšanai jau Shang dinastijas laikā Ķīnā, un karojošo valstu periodā tika izstrādāta neapstrādātas lakas sajaukšanas tehnika ar tunga eļļu. Dabiskā koka pārklājums ir plaši pazīstams kā "Da-qi" (ķīniešu laka); no laku kokiem ievākto sulu sauc par "neapstrādātu sulu", kas pēc filtrēšanas caur baltu audumu kļūst par "neapstrādātu laku". Sintētisko sveķu izmantošana 20. gadsimtā veicināja pārklājumu nozares attīstību.
Galvenās šķirnes ir nitrocelulozes laka, poliestera pārklājumi, poliuretāna pārklājumi, ūdens{0}}koksnes pārklājumi, nano-pārklājumi un dabīgā koka pārklājumi. Koka pārklājumi uz ūdens bāzes kļūst arvien populārāki, jo tie ir lieliski piemēroti videi; citas videi-draudzīgas tehnoloģijas ietver zemu-GOS iespējas, piemēram, starojuma-cietināšanu, pulverveida pārklājumus un pārklājumus ar augstu-cieto saturu.
